Biedējošākās vēstis, kas izskanējušas saistībā ar Covid-19 vakcīnām, ir vēstis par to blaknēm - īpaši, protams, par nāves gadījumiem. Lai gan Latvijā joprojām nav neviena oficiāli par vakcīnas blakni atzīta nāves gadījuma, tomēr vienlaikus apkārt turpina klīst aizdomīgu gadījumu apraksti un atstāsti, kas saistīti ar pēkšņām nāvēm no sirds un asinsrites sistēmas cēloņiem neilgu laiku pēc vakcinācijas. Vienlaikus oficiālā izmeklēšana dažos no šādiem gadījumiem stiepj atzinuma sniegšanu bezgalīgi ilgi, kas arī uzticamību neveicina.
Ko atklāj dati?
Zāļu Valsts aģentūra (ZVA) kopumā saņēmusi 3045 iedzīvotāju ziņojumus par Covid-19 vakcīnu iespējamajām blakusparādībām. No tiem ziņojumu par nāves gadījumiem gan nav pārāk daudz - 43. "No 43 ziņojumiem 22 gadījumos vērtēšana ir noslēgta. 21 gadījumos vērtēšana turpinās, jo ir pieprasīti autopsijas rezultāti un cita informācija," vēsta ZVA.
Vienīgais veids, kā noskaidrot, vai Latvijā pagājušajā gadā, kura laikā pilnībā vakcinēti vairāk nekā 60% valsts iedzīvotāju, tiešām pieaudzis sirds un asinsrites sistēmas cēloņu izraisītu nāvju skaits, ir ielūkoties oficiālajā statistikā, kas atrodama Veselības statistikas datubāzē.
Tur publicētie dati rāda, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējiem 3 gadiem (2018.-2020.) mirušo skaits no sirds/asinsrites cēloņiem pērn tiešām ir diezgan manāmi pieaudzis - vidēji tas bijis 1393 mēnesī, kas vairāk nekā par 100 pārsniedz 2020. un 2019. gada rādītājus. Īpaši katastrofāls bijis pērnais oktobris, kad mirušo skaits bijis par gandrīz 400 cilvēkiem lielāks nekā iepriekšējo 3 gadu oktobros. Kā zināms, tieši pērn oktobrī arī sākās smagākais Covid vilnis, kam komplektā nāca ārkārtas situācija medicīnā, pamatīgi ierobežojumi veselības aprūpes pieejamībā un pat pacientu šķirošanas algoritmi neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā:
Veselības statistikas datubāzē atrodama mirstības cēloņu statistika arī iedalījumā pēc mirušo vakcinācijas statusa - pilnībā vakcinēti, daļēji vakcinēti, nevakcinēti. Un tieši šeit sākas īstie pārsteigumi.
Proti, šie dati uzrāda, ka sirds/asinsrites slimību ziņā tiešām pastāv lielas atšķirības starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem (starpstadijai - daļēji vakcinēto datiem šeit nepievērsīsim pārāk lielu uzmanību, jo šī ir salīdzinoši maza kohorta, kas līdz ar to var novest pie maldinošiem secinājumiem). Taču atšķirība ir gluži citāda kā varētu gaidīt, ņemot vērā raksta ievadā minēto informatīvo fonu.
Izrādās, ka tieši nevakcinētie pērn ir daudz biežāk miruši no asinsrites slimībām nekā vakcinētie.
Tas parādās gan absolūtos skaitļos, gan relatīvos, taču šeit pievērsīsim uzmanību tieši relatīvajiem skaitļiem (gadījumu skaits uz 100 000 attiecīgās grupas iedzīvotāju), jo tieši tie parāda objektīvo proporciju. Interesanti, ka gada pirmajā pusē vakcinēto un nevakcinēto mirstība no sirds/asinsrites slimībām vēl ir bijusi līdzīga, taču "šķēres" parādās tieši līdz ar masu vakcinācijas viļņa sākumu - jūniju, un tās arvien pieaug, sasniedzot vispirms divkārtēju, līdz beidzot oktobrī un novembrī - jau gandrīz trīskārtēju atšķirību (oktobrī un novembrī no asinsrites sistēmas slimībām nevakcinēto grupā miruši attiecīgi 136,6 un 141,5 cilvēki uz 100 000 iedzīvotājiem, bet vakcinēto grupā - 56,8 un 46,3 uz 100 000):
Tendence ir nepārprotama, taču ar ko tā varētu būt skaidrojama? Kāpēc vakcinētie, par spīti apkārt klīstošajām nevalodām, ne tikai nemirst biežāk no sirds slimībām, bet retāk, turklāt - pat vairākas reizes retāk?
(Ne)iespējamās versijas
Kā pirmais skaidrojums, protams, prātā nāk doma, ka tas kaut kā varētu būt saistīts ar pašu Covid pārslimošanu, kur, loģiski, nevakcinētie vairumā gadījumu cieš smagāk. Tomēr ar Covid saistītajām nāvēm statistikas datubāzē ir veltīta atsevišķa sadaļa. Kā zināms, tos, kuri miruši no sirds/asinsrites faktoriem, kad to primārais cēlonis bijis Covid, ieskaita šajā sadaļā (pat ailes nosaukumā norādīts, ka tajā kā letāli iznākumi netiek ievietoti tikai, piemēram, pneimonijas izraisīti gadījumi, bet arī "Stāvoklis pēc pārslimota Covid-19" un "ar Covid-19 saistīts daudzsistēmu iekaisuma sindroms"). Tā kā šis skaidrojums acīmredzot atkrīt.
Bet ja nu nāve no sirds un asinsrites sistēmas defektiem ir sekas tā sauktajam "long Covid"? Proti, cilvēks, kurš pārslimojis Covid, nemirst ne uzreiz, ne arī tuvākajā laikā, bet sirds vai cita veida iekaisums attīstās ļoti pamazām un letāls iznākums piemeklē pēc vairākiem mēnešiem, pusgada vai vēl vēlāk, tādā veidā izsprūkot no iekļūšanas Covid kā nāves cēloņa statistikā? Šāda veida sekas tiešām biežāk varētu piemeklēt nevakcinētus, nevis vakcinētus pārslimojušos. Tomēr pasaulē veiktajos pētījumos nav gūti tādi dati un medicīnas literatūrā aprakstītas tādas atziņas, kas šādā veidā kaut attāli varētu izskaidrot tik lielu nāvju skaita atšķirību kā Latvijas statistikā redzamā. "Reuters" vēstī par pētījumu, kurā secināts, ka, piemēram, miokardīta attīstības risks "long Covid" gadījumā ir tikai 40 uz miljonu (turklāt ne jau katrs miokardīts beidzas ar nāvi), bet te ir runa par simts līdz vairākiem simtiem gadījumu mēnesī pie Latvijas 2 miljoniem iedzīvotāju! Protams, bez miokardīta ir arī citas sirds un asinsvadu saslimšanas, bet, ja tās patiešām būtu tik nozīmīgs Covid pārslimošanas ilgtermiņa seku riska faktors, tad pētnieki pasaulē to noteikti jau būtu konstatējuši un par-vakcinācijas propagandā tas noteikti tiktu izmantots kā spēcīgs arguments. Līdz ar to jāsecina - nē, ar šo teoriju "nebūs aršana".
Varbūt atšķirības kaut kā saistītas ar apgrūtinātu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši ņemot vērā, ka vislielākā starpība starp abām grupām sasniegta tieši oktobrī-novembrī (par decembri datubāzē vēl datu nav)? Tomēr arī šī versija neiztur kritiku, jo pat asākie vakcinācijas pretinieki nav izteikuši pārmetumus, ka attiecībā uz nevakcinētajiem būtu realizēta kāda šķirošanas politika šajā ziņā; kā zināms, lai piekļūtu, piemēram, operācijām, vajadzēja negatīvu Covid testu, un nav dzirdēts par kādām priekšrocībām, kas vakcinētajiem šeit būtu sniegtas iepretim nevakcinētajiem.
Kāds vērīgs vakcinācijas skeptiķis varētu iesaukties - ahā, bet kā tad ar vakcinācijas statusa iegūšanas termiņu? Kā zināms, pilnībā vakcinēta statusu cilvēks iegūst nevis uzreiz, bet tikai 14 dienas pēc otrās potes saņemšanas. Tādējādi, ja cilvēks pagūst šo 14 dienu laikā (vai jau ātrāk, pēc pirmās, bet pirms otrās potes saņemšanas) nomirt, tad šis nāves gadījums neparādītos statistikā pie vakcinētajiem. Jā, tiesa - taču tas nevarētu parādīties arī statistikā pie nevakcinētajiem. Šajā gadījumā tas ietilptu "daļēji vakcinēto" nāvju uzskaitē, un, lai pārbaudītu šo versiju, noder attiecīgi par šo grupu apkopotie dati. Tie rāda, ka daļēji vakcinēto mirstība ar asinsrites slimībām proporcionāli caurmērā bijusi pat vēl zemāka nekā vakcinēto mirstība - izņemot martu, kad te tika sasniegts savāds "pīķis" - 116,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (iespējams, tas skaidrojams ar to, ka tobrīd pārsvarā tika vakcinēti seniori, kas attiecīgi ir augstākā sirds slimību riska grupā), un daļēji vēl aprīli, pārējos mēnešos tā bijusi salīdzinoši vismazākā - robežās no 18 līdz 52 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tātad arī vakcinācijas statusa iegūšanas termiņš nevar būt skaidrojums.
Uz brīdi šķiet, ka beidzot izdevies atrast atbildi uz šo mīklu - gluži elementāru. Proti, vecuma struktūra. Kā zināms, tad Latvijā tieši senioru grupā vakcinācijas aptvere pērn bija procentuāli viena no zemākajām, jaunieši un pusmūža vecuma cilvēki vakcinējās krietni aktīvāk. Tātad, gluži loģiski - ja starp nevakcinētajiem ir lielāks senioru īpatsvars, tad attiecīgi būs arī lielāks no sirds un asinsrites slimībām mirušo īpatsvars, jo, protams, biežāk šīs slimības paņem tieši vecāka gadagājuma cilvēkus. Jā, loģiski... bet tikai līdz brīdim, kad pārbaudu šo pieņēmumu, statistikas tabulā atlasot kritēriju pēc vecuma iedalījuma. Šie dati pilnībā apgāž šo teoriju, pat vēl vairāk sabiezinot krāsas - izrādās, proporcionāli tieši vecāko cilvēku vidū vēl vairāk atšķiras mirstība vakcinēto un nevakcinēto starpā! Ja, piemēram, starp vakcinētajiem cilvēkiem 80+ vecuma grupā oktobrī un novembrī bijuši ap 500 asinsrites slimību nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tad nevakcinēto grupā tādu bijuši 1200-1300. Vecuma grupā no 70-79 gadiem atšķirība ir jau pieckārtīga, līdzīgi arī vecuma grupā no 60-69 gadiem. Vecuma struktūra ne tikai nesniedz atbildi, bet vēl vairāk sarežģī jautājumu.
Ārstu viedoklis
Varbūt medicīnas nozares ekspertiem ir kāds skaidrojums?
"Neesmu redzējusi pētnieku datus, kas parādītu iespējamās atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem. Tāpēc nezinu, kā to skaidrot. Tas, ka šādi dati būtu jāpēta, jau tika secināts pirmā Covid viļņa pētniecības ietvarā. Ceru, ka kāds arī to darīs," atbildē raksta Solvita Olsena, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore.
Savukārt Uģis Gruntmanis, Teksasas universitātes Southwestern Medicīnas centra profesors, vērš uzmanību uz citiem statistiskajiem faktoriem, kas, viņaprāt, varētu korelēt ar nevakcinētajiem iedzīvotājiem: "Varētu spekulēt, ka tas ir attieksmes jautājums pret savu veselību kā tādu, par savu veselību domā maz, nepārbaudās, medikamentus nelieto, un, protams, arī vakcīnai saka - nē. Pie tam cilvēki ir nekritiski par smēķēšanu, kustību svarīgumu un ēšanas paradumiem. Kā pētījumi rāda, visvairāk cieš tie ar zemāku izglītības līmeni, ienākumiem un, protams, viņiem arī ir mazāka medicīnas pakalpojumu pieejamība naudas trūkuma dēļ."
"Zem Lupas" aicināja sniegt komentārus arī vairākiem Latvijā pazīstamiem ārstiem-kardiologiem, taču līdz raksta publicēšanai tie netika saņemti (ja kāds no šiem speciālistiem savus vērojumus tomēr atsūtīs, raksts tiks papildināts).
Pamanīts arī citur
Kā izrādās, šis neparastais fenomens - augstāka nevakcinēto un zemāka vakcinēto cilvēku mirstība - ir konstatēts arī starptautiskos pētījumos, turklāt ne tikai kontekstā ar sirds un asinsvadu slimībām, bet kopumā - t.i., par visiem ar pašu Covid nesaistītiem nāves cēloņiem. Pētījumā, kuru veikušas ASV medicīnas institūcijas, kopā monitorēti 11 miljoni pēc līdzīgiem demogrāfiskiem kritērijiem atlasītu cilvēku (6,4 miljoni vakcinētu un 4,6 miljoni nevakcinētu) laika posmā no 2020. gada beigām līdz 2021. gada jūnijam. Atklājies, ka vakcinēto mirstība bijusi pat trīs reizes zemāka nekā nevakcinēto - ja nevakcinēto grupā šajā laikā reģistrēti 11,1 nāves gadījumi uz 1000 iedzīvotājiem, tad ar Pfizer un Moderna vakcinēto grupās (pēc otrās potes) - attiecīgi 3,5 un 3,4 nāves gadījumi. Interesanti, ka vērojamas arī atšķirības pa vakcīnu veidiem, un vakcīna, kas tiek uzskatīta par mazāk efektīvu pret pašu Covid-19, mazāk "sargājusi" arī no citiem nāves iemesliem - ar Johnson&Johnson vakcinētajiem mirstības rādītājs jau bijis krietni augstāks (8,4 uz 1000).
Tiešām, pārbaudot SPKC publicētos datus par citiem nāves cēloņiem, arī šeit parādās tā pati sakarība - nevakcinētie mirst biežāk nekā vakcinētie. Gan no vēža, gan gremošanas sistēmas slimībām un pat no "ārējiem slimību un nāves cēloņiem".
"The Economist", komentējot šī pētījuma rezultātus, atzīst, ka tie ir "novatoriski, mulsinoši un mīklaini". Arī "The Economist", līdzīgi U. Gruntmanim, tiecas meklēt iespējamos skaidrojumus atšķirībās, kādas varētu būt starp vakcinēto un nevakcinēto psiholoģiskajiem profiliem. Proti, jau iepriekš pētījumos konstatēts, ka arī tiem, kas vakcinējušies pret gripu, novērota divas reizes zemāka mirstība no cēloņiem, kas nav saistīti ar gripu. "Viens iemesls ir tas, ka vakcinētie cilvēki kopumā ir veselīgāki nekā nevakcinētie - viņi iegulda vairāk laiku un enerģiju rūpēs par savu veselību un mazāk iesaistās riskantās aktivitātēs," raksta medijs. Tiesa gan, izskatās, ka arī tas šajā gadījumā nav īsti apmierinošs skaidrojums, jo minētajā ASV pētījumā ir mēģināts kontrolēt arī šo faktoru - proti, nevakcinēto grupā izvēlēti cilvēki, kas iepriekšējos divos gados bija vakcinējušies pret gripu (tātad kopumā tādi, kas savai veselībai pievērš pastiprinātu vērību, vienīgi līdz pagājušā gada jūnijam vēl nebija vakcinējušies pret Covid).
Iemesli atšķirībām varot būt arī tādi, ka nevakcinēto grupā biežāk sastopami cilvēki ar sarežģītām veselības problēmām, kuru dēļ tiem nemaz netiek rekomendēts saņemt Covid-19 vakcīnu, spekulē "The Economist". Bet vai tiešām šādu cilvēku (nelielais) īpatsvars varētu būt pietiekams, lai gala rezultātā radītu trīskāršu mirstības atšķirību? Tāpat ne pārāk pārliecinošs šķiet vēl viens spekulatīvs pieņēmums, ka nevakcinētie, iespējams, bijuši piesardzīgāki veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, jo vairāk nekā vakcinētie baidījušies saķert vīrusu, līdz ar to - ielaiduši citas veselības problēmas. Būtībā tikpat labi varētu pieņemt, ka tieši vakcinētie kā vīrusa draudus kopumā nopietnāk uztveroši varētu būt baidījušies apmeklēt poliklīnikas un slimnīcas.
Šķiet, ka šim fenomenam pašlaik nav ne pētījumos konstatēta zinātniska, ne arī kaut cik pārliecinoša hipotētiska skaidrojuma. Skaidrs, ka nebūtu pamata iedomāties, ka vakcīnas (pret Covid vai gripu) kaut kādā mistiskā veidā pasargā arī no citiem veselības apdraudējumiem, taču tikpat skaidrs, ka oficiālos datos nevar arī ieraudzīt pamatu baumu līmenī klejojošajiem pieņēmumiem, ka vakcīnas pašas radītu paaugstinātu sirds un asinsrites cēloņu nāves risku.
PIEŅĒMUMA TICAMĪBAS INDIKATORS
"Zem Lupas" ir mans brīvā laika projekts, taču ikvienam šī bloga lasītājam, kurš novērtē šeit publicēto, ir iespēja veicināt biežāku jaunu rakstu tapšanu ar ziedojumiem. Turpat iespējams arī sniegt idejas un ierosinājumus jauniem pētāmajiem tematiem:
0 Komentāri